Ieskrienam Maljorkā
Šoreiz ceļojums par labu “krita” Maljorkai, kur esmu kopumā ceturto reizi. Šī ir pirmā reize, kad izvēlējāmies neņemt līdzi riteņus, jo tā vietā gribam pamēģināt pastaigas pa kalnu takām. Iepriekš uz šo salu braucām trenēties ar velo, gatavojāmies sacensību sezonai. Šī ir sala, kur ļoti respektē riteņbraucējus, jo pavasarī to te ir tūkstošiem. Tā kā es jau labu laiku nebraucu ar riteni, tad bija jāpārdomā aktivitāšu saraksts. Šajā reizē plānojam uzspēlēt tenisu, pastaigāt pa kalnu takām un vienkārši paceļot pa salu.
( Valdemossa pilsētiņa, kāds 2017.gads)
Reizēm no malas šķiet, ko var cilvēks braukt uz vienu un to pašu vietu, ir taču tik daudz skaistu vietu pasaulē, ko apskatīt. Tomēr gribu teikt, ka Maljorka ir viena no salām, kur es atgriežos ar lielu prieku, jo šeit ir ļoti daudz ko darīt, klimats brīnišķīgs, skaista daba un nesteidzīgā spāņu “manjana” vienmēr nomierina. Esot šeit jau kuro reizi, secināju, ka vislabāk šeit atrasties sākot ar pašām maija beigām, kad saule jau ir gana silta un jūrā arī var peldēties. Divas reizes bijām aprīļa beigās un jāsaka, ka bija pavēss. Uztrāpīt šajā laikā uz ļoti karstu laiku ir retums, jo mūsu klimata cilvēks ceļojot, pārsvarā tomēr grib jau sajust tādu īstu vasaras siltumu, nevis meklētu siltāku jaku veikalu.
Maljorkā esam sapratuši, ka mums patīk dzīvot pie jūras, bet ne pašā galvaspilsētā Palmā, jo tur ir ļoti daudz tūristu, mašīnu, pārāk liela kustība – vienvārdsakot, pārāk liela “jezga”. Tāpēc esam izvēlējušies tādu Illetas reģionu, kas ir apmēram 20 km no Palmas pašā jūras krastā. Tajā reģionā ir arī viss kalnainais apvidus, kur vairāk ir sporta, pastaigu taku maršruti, skaisti piekrastes skati utt.
Šogad tūristu patiešām ir ļoti daudz, pēc visas pandēmijas epopejas, secināju, ka, nu jau patiešām viss atgriezies ierastajās sliedēs, jo pat pagājušo vasaru, kad viss it kā bija vaļā, cilvēki ceļoja ļoti maz. Ir ļoti laba sajūta atkal sajust to, ka pasaule “kustās” un nav vairs tāda apokalipses sajūta, kad lidostā esi bezmaz vai vienīgais apmeklētājs. Tā sajūta ir ļoti riebīga.
(Rīta krosiņš Illetas ciematā - Palma de Maljorca)
Šodien izskrienot rīta krosiņu, kārtējo reizi secināju, cik skaista ir dzīve, kad paši ne tikai to šad tad ieraugām, bet reāli paši to ik mirkli arī veidojam. Ir jāsaskata tas, kā vari pats iegriezt dienu pareizajā virzienā, jo pat arī ceļojumā esot, dienu var padarīt vai nu par garlaicīgu eksistences nogriezni laikā vai arī izdarīt pašam tā, ka tas, ko dari, rada superīgas emocijas. Tā ir apzināta dzīvošana ar apzinātu virzienu.
Pagaidām viss, iešu "vākt" materiālu nākamajam ierakstam:)