Parīze, ak, skaistā Parīze!
Parīze kā ceļojuma virziens ilgi nebija ielikts manā ceļojumu galamērķa sarakstā. Man bija jānobriest tik ilgi, lai tomēr uz turieni aizlidotu. Es teikšu tā, - viss tas, ko es biju līdz šim dzirdējusi par Parīzi – ka tur ir daudz bezpajumtnieku, netīrība, noziedzība utt., tas viss manā ceļojumā tomēr bija viena liela pasaka, kuru es ilgi klausījos un nemēģināju pati pārliecināties par pretējo.
Es nokļuvu tur laikā, kad olimpiskās spēles tikko bija beigušās un, acīmredzot, visi bezpajumtnieki bija laikus izvesti no centra un netīrās ielas sakārtotas. Es patiešām varu teikt, ka tas teiciens “Ieraudzīt Parīzi un nomirt” ir gandrīz vai patiess. Ceļojām šoreiz divatā ar Jāni. Abi lidojām uz Parīzi pirmo reizi. Esmu daudz ceļojusi arī pa lielpilsētām, bet nezinu, kāpēc, Parīze bija tāda pilsēta manā apziņā, ka turp braukt vienai ir bailīgi. Tad, nu es nodrošinājos ar kārtīgu sargu un tā noteikti bija drošāk.
Lidojums vienkāršs - Ryanair uz Paris Beauvais- izlido svētdienā agri no rīta 05:45 Rīga - 07:30 Parīze Beauvais. Atpakaļ otrdienā 07:55 Parīze Beauvais - 11:30 Rīga. Divas pilnas dienas ātram jo ātram skrējienam pa visu Parīzes centru.
No lidostas iet transfērs uz centru, jo tas ir apmēram stundas brauciena attālumā no lidostas. Viss ir ļoti ērti, izkāp no lidmašīnas, izej no lidostas un transfērs gaida jau Tevi. Gaida kā lielāko Parīzes viesi, lai aizvestu uz to vietu, kur iemīlies pilsētā, pats sevī un arī ceļabiedrā. Apmēram tādas emocijas sniedz Parīze.
Mums nebija nekādas nojausmas, kā pārvietoties pa Parīzi, tik vien kā ieteikums braukāt ar metro. Nopirkām metro biļetes, kas pirmajā dienā nu nekādi negribēja aktivizēties. Visu var nopirkt arī digitāli, bet nezinu, kapēc, tomēr šoreiz izvēlējāmies veco labo biļeti, ko turēt rokās. Vairākas reizes gājām pie metro lodziņa, lai to aktivizētu un ar kādu trešo reizi mūsu ceļi beidzot aiveda uz Parīzes Operu.
Jānis visādi izpildījās storijos ar stāstiem, ka viņš ir ieradies Dagdā apskatīties kultūras nama jauno ēku, tad Alūksnē apskatīties televīzijas torni, kas līdzinās Eifeļtornim, Luvras muzeju nodēvēja par Viļakas vai citas pilsētas jauno bibliotēku. Jautrības netrūka.
Apskatījām Luvru, kur svētdienas ieejas biļete maksāja ar -50% atlaidi (to nopirkām jau internetā). Luvras muzejs pirmajā mirklī paveras savam skatam tieši ārpusē, kad saproti, sajūti un izdzīvo to vēstures lielumu, mākslas milzīgumu un arhitektūras varenību, kas vijas cauri gadsimtiem. Tas, ko mācījos kultūrvēstures stundās, ir nieks salīdzinājumā ar to, ko ieraugu realitātē. Tā ir citāda pieskaršanās cilvēka dvēselei, nekā mēģināt rast aizkustinājumu arhitektūras un mākslas žurnālos.
Parīze ir iespaidīga - tā nelīdzinās nevienai Eiropas lielpilsētai. Tā ir unikāla, īpaša, dziļa un skaista. Tā ir VIŅA! Pastaiga gar Sēnas upes krastiem ir kā gājiens cauri gadsimtiem, tikai ātrajā versijā. Tur es piedzīvoju sajūtu, ka reiz noteikti esmu bijusi te - tikai citā gadsimtā.
Parīzes Dievmātes katedrāle, Eifeļtornis, baznīcas, muzeji, restorāni, veikaliņi, ielu tirgotāji, kafejnīcas, kruasāni, Moulin Rouge, bezpajumtnieki, cigaretes, stilīgi vecīši, mode, māksla... Tas viss ir tik romantiski, ka šķiet, ka ej, kur acis rāda un tu piedzīvosi skaistu un neaizmirstamu mirkli. Es iemīlējos Parīzē vārda tiešajā nozīmē, jo tā nemitīgi man lika piedzīvot sevi un pasauli. Skaisti un vēlreiz skaisti.