Par skaisto sevī
Es bieži aizdomājos par to, kā es esmu nonākusi līdz tam, ka man patīk skaistais un labais... Saprotu, ka tas ir veids, kā es izgaismoju neglīto gan sevī, gan apkārt. Tas ir veids, kā pats pagriez savu domāšanu un skatījumu uz lietām caur pozitīvo, skaisto un mīlošo prizmu. Nē, tas nav ideālais perfekcionisms, bet gan tāda kā tiekšanās pie tā, kas dvēselei patiesi dara piepildījumu.
Cilvēka dabā ir orientēties uz pašu nelabo, tāpēc nav jau īsti vietas pamanīt pat mazāko gaišumiņu, kas ir apkārt. Es kādreiz nemācēju tā skatīties uz dzīvi, jo man likās, ka skaistums vai nu ir, vai nu nav. Viss. Tas nav viegls darbs, goda vārds! Vismaz man tas nenācās viegli, jo prāts ir tāda kā mistkaste, kurš visu laiku atgādina par to, ka ar tevi un pasauli kaut kas īsti nav kārtībā.
Sākums visā pagrieziena punktā ir tas, ka sāc dzirdēt savas domas, kas nebūt nevairo skaistumu tev apkārt un tad apzināti sāc meklēt un skatīties, domāt par to, kas tevi iedvesmo, kas nomierina, kas iepriecina, kas dara laimīgu. Tāda ceļa izvēle visu laiku prasa nemitīgu iekšējo darbu, kamēr tā kļūst par ikdienu. Jo arī tajā visā pa vidu ir daudz negatīvu emociju, kuras ir jāmāk pamanīt un izlaist cauri savam domu filtram, lai pārvērstu labajā.
Redzot priecīgus, laimīgus un labestīgus cilvēkus, kas tādi ir ne tikai sociālo tīklu bildēs, bet arī realitātē, es zinu, ka viņi ir izdarījuši lielu iekšējo darbu.
Pagājušajā gadā es Gruzijas retrīta braucienā iepazinos ar ļoti jauku sievieti Nelliju. Viņa ir viena no Gruzijas viedajiem cilvēkiem, kura patiesi nes gaismu katra cilvēka dzīvē, kuru satiek savā ceļā. Es nevarētu teikt, ka es šajā brīdī biju dzīves labākajā punktā, tomēr viņas stāsts man daudz ko ļoti lika pārdomāt.
Dzīvē viņa traģiski zaudēja savu dēlu un sērojot viņa sev teica apmēram tā – es varu kļūt dusmīga uz visu pasauli un kļūt par mūžīgi sērojošo māti baznīcā melnā apmetnī vai arī atrast šajā notikumā kaut ko gaišu un nest gaismu tālāk pasaulē. Viņa izvēlējās otro variantu un ticiet man, tas ir miljons reižu labāk cilvēkam un pasaulei kā tā pirmā versija. Esmu patiesi priecīga, ka viņu satiku, jo arī man viņa parādīja, ka brīžos, kad ir slitki, tā ir liela zīme no Debesīm, ka Tev jāpieņem kaut kāds nozīmīgs lēmums savā dzīvē. Šis ir tas pagrieziena punkts, kad vari un kad vajag rīkoties.
Katram sevī ir jāatrod tā atslēga sevī, kur ņemt to iekšējo gaismu, jo tā deg katrā no mums. Tā ir tāpat kā sportā, kad to izaugsmes robežu ieraugi tikai pats sevī darot. Tāpēc arī ir tāds teiciens, ka visas uzvaras sākas galvā, tikai tad fiziskajā realitātē. Tici tam, ka tevī ir ļoti daudz pozitīvā un tikai pats vari to sevī atvērt, audzēt un dalīties. Lai kur tu šodien nebūtu, atrodi sevī kaut mazumiņa skaistā un parādi to citiem.
Lai Tev skaisti svētki!