Neroc aku tuksnesī
Šodien par enerģijas līdzsvaru ikdienā. Izlietoto un atgūto. Tas ir tā pat kā ar uzņemtajām kalorijām – pārtērējot tās, kilogrami aug, uzturot vienā līmenī – svars ir vienmērīgs, dzīvojot deficītā – masa samazinās. Katrai lietai savs laiks, sava nozīme, savs apmierinājums.
Izlietotā enerģija vienmēr atspoguļo to, cik esi to uzņēmis. Tā ir elementāra matemātika. Tāpat kā ienākumu un izdevumu tabulu nav iespējams apmānīt ne ar kādiem postuļiem no kanceles. Tāpat ir ar ikdienas izlietoto garīgo enerģiju – cik izdevi, tik jāsaņem atpakaļ, lai nezaudētu garīgā ķermeņa svaru. Jo pretējā gadījumā tiek uzradīta agresija, kas transformējas dusmās, neapmierinātībā, atkarībās utt.
To var salīdzināt ar koku, kuram zeme dod augsni, sauli, mitrumu, barības vielas, lai šo iegūstošo enerģiju tas transformētu augšanā, plaukšanā un augļu nešanā. Tie koki un augi, kas aug ļoti vājās vidēs, reti nes labus augļus un zaļu kuplu lapotni. Daba to harmoniski pati regulē, bet cilvēks tam neļaujas. Viņš grib tam pretoties, iejaukties, sevi piemānīt ar visādiem neīstiem “grabuļiem”. Cilvēks taču ir 100% dabas sastāvdaļa – dzīvs organisms - tāpat kā jebkurš koks, zieds vai lapa.
Man, piemēram, ir kaut kāda enerģija, ko es ieguldu kaut kādā jautājumā – vai tās ir attiecības, vai darbs, vai dārzs, vai akas rakšana. Akas rakšanas mērķis ir ūdens ieguve. Vai tuksnesī ir vērts rakt aku? It kā nē, bet es mēdzu rakt aku tuksnesī. Cik tukšas akas aiz mums ir izraktas? Cik purvos mēs esam mēģinājuši iestādīt margrietas. Mēs katrs esam mēģinājuši no burkāniem izspiest apelsīnu sulu un pat sapratuši to, ka, nu “comon” nesanāk, joprojām mēdzam turpināt spiest. Tas viss prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu un šajā visā var ļoti nomaldīties no patiesās darbības. Un iegūt diezgan lielu iekšējās neapmierinātības bilanci.
Nelīdzsvarota atdeve un ieguve ir rūgstošs process. Viegli to ir pamanīt veikalā, kad 
nopērkot kādu preci, vienmēr pirms tās ieguves jau parēķinām, vai šī prece ir tā vērta un nesīs man to prieku un gandarījumu, ko es vēlos sagaidīt. Te arī pieslēdzas iekšējā redze, jušana, ka nu šis man patīk un tas man der. Kāds saka, ka šīs kurpes ir baigi labās, otrs saka – pilnīgs sūds. Citam vispār vienalga, viņš tās kurpes nopērk, jo vajag ērtus apavus staigāšanai. Viss ir pareizi, šajos brīžos deficīta nav. Deficīts rodas,
- ja dārgās kurpes pēc 2 dienām saplīst un neviens neatgriež naudu vai atgriež ar lielu cīņu.
- deficīts rodas, ja ērtās kurpes tomēr nemaz nav tik ērtas un naudas citām nav.
Katram savas iespējas ieiet enerģijas agresijā.
Un tagad ir iespēja šo nabaga kurpju pāri ielikt cilvēciskajās attiecībās, kur katrs no dalībniekiem kaut ko gaida. Gaida parasti tad, kad jau saknē nav adekvāta enerģijas līdzsvara. To ar aci nevar pateikt, bet tas eksistē. To var reāli cilvēks pats sajust ar savu intuīciju, savu iekšējo redzi un, jo vairāk cilvēks ir saistīts ar dabu un visu, kas no tās nācis, jo skaidrāk ir iespējams sajust nelīdzsvarotību. Lai nonāktu līdz līdzsvaram, jau saknē sevi ir ļoti labi jāpazīst un nedrīkst maldīties “grabuļu” pasaulē. Viss ir iekšējās sajūtās, intuīcijā, Augstākajā. Ņemt un dod ir vienas medaļas abas puses. Tām ir vienāds svars. Vienāds.
Ja mēs katru dienu mācētu pareizi sajust, ļauties sirds valodai, šādu enerģijas “gapu” nebūtu, kā arī tukšu un bezjēdzīgi izraktu bedru tuksnešos būtu krietni mazāk. Viss ir tikai par to, lai katram izdodās skaidri saredzēt!
Baudiet sevi un dzīvi:)