SFINKSA rokopera

Es reti apmeklēju mūziklus, bet šoreiz bija ātrā izvēle - rīt nāksi uz izrādi vai nenāksi? Es taču dzīvei saku "Jā"! Tapēc, protams, ka eju! Un SFINKSA noteikti ir izrāde, kas man nelika vilties. Īpašu atmosfēru radīja Nacionālā teātra skatuve, kura SFINKSAI noteikti palīdzēja sevi iznest augstākā kvalitātē.
Esmu dzīvē uztrāpījusi pavisam netīšām uz mūziklu, kas manām ausīm izrādījās dikti par greizu. SFINKSA šo kļūdu perfekti izlaboja, jo parasti ļoti vērtēju mūziku, tās skaļumu, mākslinieku dziedāšanas kvaliātāti, iestudējuma kompozīcijas, cik aizraujoša ir izrāde gan saturā, gan izpildījumā. Jo mūzikls no sevis vienmēr prasa to, lai skatītājam būtu patiesi baudāmi un interesanti vienlaicīgi. Mūzikls no sevis prasa augstu kvalitāti, jo aktierspēlei nāk līdzi vokāls. Te nav iespējams izbraukt uz vienu vai otru kvalitāti - ja dziedi, tad dziedi un spēlē tā, ka skatītājam ir "jākaifo"! Un, es to sajūtu noķēru.
Vēl interesanti bija tas, ka biju redzējusi seriālu Emīlija. Latvijas preses karaliene un tas papildināja SFINKSAS stāstu ar jaunām emocijām un dziļām pārdomām. Dekorācijas, horeogrāfija, vokāls un saturs - es teikšu, ir vērts redzēt. Iesaku!