Dzīves balle
Tas ir kā aizkavēties 5 zvaigžņu All inclusive viesnīcā, kad uz paplātes tev jebkurā brīdī pienes dzīves saldo reibumu. Ir tāds teiciens, ka mājās no ceļojuma jābrauc tad, kad vēl it kā ļoti gribētos palikt, jo tieši šeit ir tas brīdis, ka vari iekrist šajā totālajā degradācijas purvā.
Kad visa kā ir par daudz, tad ir jāmāk pašam sazemēties, nolikt malā visu pārpilnību un ēst kaut vai tomātus ar gurķiem, lai saprastu, cik svarīgs ir līdzsvars it visā. Jo ilga ballīte ātri vien cilvēku nobeidz gan morāli, gan fiziski. Ir tādi cilvēki, kas var visu un vēl ilgtermiņā. Nopietni, es zinu tādus cilvēkus, kas dzīvo ballītē katru dienu. Bet tādu ir ļoti, ļoti maz, kas tajā ballītē ir vitāli veselīgi, mierīgi un apmierināti ar savu dzīvi. Es arī esmu mēģinājusi, tas ir forši īstermiņā, bet ilgtermiņā rodas ļoti daudz dzīves problēmu.
Mācēt sevi apstādināt, tas nav vienkārši, jo visi dzīves prieki vilināt vilina, jo tas ir viegli, ātri, labi. Viegli ir ēst garšīgi, dzert garšīgi un baudīt dzīvi. Bet sevi disciplinēt, atteikties no kaut kā – tas prasa ļoti lielu gribasspēku. Man ir bijis tā, ka ceļojumā esi jau gandrīz mēnesi un ticiet vai nē, arī tas totāli piegriežas. Atceros, kad gandrīz mēnesi dzīvojot Tenerifē, pēdējās dienas pat vissmalkākā virtuve vairs nevarēja nevienu pārsteigt. Jo viss bija par daudz un vēlreiz par daudz. Rādītājs arī bija bērniem, kad mazākā meita brokastīs pie pārbagāti klātiem galdiem ēda baltmaizes šķēli ar izsmērētu ķirsi. Tur vairs nebija nekādas izdomas, jo gan garšas, gan gara kārpiņas bija pārstimulētas ar visu iespējamo un neiespējamo.
Atceros, kā mūsu ceļabiedrs Guntars Kiprā teica: “Mēs šo nedēļu dzīvojam tik ātri, ka, ja ilgtermiņā tā dzīvotu dienu no dienas, ilgs mūsu mūžs nebūtu.” Un es patiesi piekrītu tam, ka ikdienā, lai uzturētu tik jaudīgu dzīves veidu, ka sporto kā zirgs, ēd, dzer, tusē, smejies, baudi, ceļo, neguli utt., tas prasa ļoti lielu dzīves enerģiju un es pat domāju, ka pāris savas dzīves dienas no nākotnes. Tāpēc ir tik daudz cilvēku, kas, lai uzturētu šo tempu, ļoti bieži lieto alhoholu, narkotikas u.c pseido enerģijas uzturētājus. Visu nevar, ja arī var, tad īsu brīdi.
(Kipras Cross Fit nometnes superīgā kompānija ekskursijā 2022)
Cilvēkam vairāk ir jābūt dzīves svinību badā, kā otrādi, jo tikai tad saproti, cik skaisti ir svinēt svētkus. Es no lieliem un gariem svētkiem piekūstu, tāpēc es ļoti reti eju uz ballītēm, pasākumiem un visādiem tusiņiem, jo ilgtermiņā man tie ļoti atņem dzīves enerģiju. Svētki ir jāsvin, par to šaubu nav, bet, ja ikdiena kļūst par vieniem lieliem svētkiem, es baidos, ka tas kādā brīdī rada iekšējo trulumu. Ir jāmeklē veidi, kā sevi piepildīt ar citām lietām, lai nekaitētu savam garam, dvēselei un fiziskajam ķermenim. Es arī joprojām meklēju, kas ir labāks par jau gatavu piedāvājumu, kas sniedz ātri gaistošu apmierinājumu.
Baudīt dzīvi gudri - tā ir liela māksla:)
