Iedvesmot savējos

Ir cilvēki, kuriem ir pilnīgi vienalga apkārtējo viedoklis un viņi dara to, kas viņiem jādara, pat tad, ja blakus nav neviena īsta fana. Tādi kopējā laukā ir maz, vairāk ir tādi, kas sev netic, baidās, šaubās utt. Un ziniet, ja jūs sev ticat un blakus ir tādi, kas netic, tad nav ilgi jāgaida, ka paši sev ar sāksiet neticēt. Tā strādā psihe, tā strādā zemapziņa, kura valda pār apziņu.

Man dažādos dzīves posmos līdzās ir bijuši dažādi cilvēki – tādi, kas mazliet sev netic, tādi, kas sev netic un tādi, kas nemaz sev netic. Visgrūtāk, protams, ir ar tiem,

Lai būtu pareiza enerģijas apmaiņa, tam, kurš saņem, ir jādod un tas, kurš dod, savukārt ir arī jāņem. Mēs noteikti katrs esam bijuši tie, kuri visu laiku dod, gan tie, kuri visu laiku ņem. Tādas attiecības savā būtībā ir ļoti destruktīvas un nekad nepiepilda abus cilvēkus, bet pārmaiņus gan tikai vienu pusi. Kā atpazīt tos brīžus, kad nav pareiza enerģijas apmaiņa?

Mani 10 novērojumi, kā atpazīt, ka enerģijas apmaiņa nav līdzsvarā:

1. Pēc sarunas ar cilvēku, jūties iztukšots – jā, pilnībā iztukšots. Tas ir ļoti skaidrs rādītājs, ka ir vienā virzienā. Skaties, no kuras puses gribi.
   
2. Visu laiku ir sajūta, ka otrs par maz dod vai tieši otrādi - uzbāžas.
   
3. Bieži rodas aizvainojumi.
   
4. Otrs tevī klausās, prasa padomus, bet turpina darīt tāpat kā darījis.
   
5. Saka vienu, bet dara citu.
   
6. Sūdzas visu laiku par savu dzīvi, likteni, cilvēkiem.
   
7. Aprunā citus – jā, aprunāšanas enerģija ir ļoti slikta, tā negribot ievelk cilvēka enerģiju tukšumā, gan to, kurš aprunā, gan to, ar kuru kopā aprunā.
   
8. Tu visu laiku domā par konkrēto cilvēku, domā par to, ko tas tev pateicis, kā pateicis un kāpēc pateicis.
9. Tevi velk pie kāda pat tad, ja skaidri redzi, ka neko šīs attiecības tev nedod.
10. Kaut kā gaidīšana.

Tad, nu daži ieteikumi, kā es tieku ar šo galā:

1. Es atpazīstu sarunas, kurās kāds nemitīgi žēlojas par savu dzīvi. Ja tas notiek regulāri, zini, ka šis cilvēks grib tikai iegūt spēku nākamajai žēlabu porcijai. Parasti tie, kas veselīgi attiecās pret otru, negrib uzkarināt otram savas problēmas. Mums visiem tādas dzīvē ir. Tās arī var izķidāt caur humoru, pieredzi, padaloties, analizējot, bet ne žēlojoties.
   
2. Pēc sarunām, kas rezultātā iztukšojušas, es klausos mantras, eju staigāt, sportoju un, ja arī tad domāju par konkrēto sarunu, cepjos, tad gan es eju meditācijā un meklēju pieķeres punktiņus, kuri man ir jāatrisina. Parasti tas ir kaut kāds āķis manī, kurš nav atrisināts. Jā, tieši manī, nevis tajā otrā, jo otrs vienmēr nāk mums to parādīt, atklāt. Piemēram, iet ciemos pie kāda, pie kura sen negribi jau iet. Bet tomēr ej pieklājības, pseidocieņas, baumu, garšīga ēdiena dēļ utt. Tad, nu šis ir brīdis, kad sev uzdodu jautājumu - kāpēc es tur atkal eju? Piemēram - jo, negribu, ka par mani domā, ka esmu iedomīga. Tālāk – kāpēc man tas ir svarīgi un ko tas maina? Jā, es eju šādos dziļumos, lai atrisinātu konkrēto jautājumu reizi par visām reizēm.
3. Aizvainojums ir vienmēr tas, kurš parāda, ka kāda puse nav apmierināta. To var atrisināt, nevis “izsitot” no kāda to, kas tavuprāt tev pienākas, bet tieši otrādi – pieņemt to ar mīlestību un meklēt sev to, kas piepilda šo nesaņemto tukšumu. Visumā nav tukšu vietu, ir tikai neizprastas, sagrozītas un izkropļotas enerģijas, kas meklē atkal apvienošanos veselumā. Parasti aizvainojums rodas no tā, ka otrs nav kaut ko izdarījis pa prātam. Tas nozīmē, ka patiesībā mēs esam tie, kas ļoti kaut ko no otra gribējām, bet nesaņēmām.
4. Ja redzi, ka kāds saka vienu, bet dara citu, manuprāt, tā jau ir skaidra zīme, ka attiecības ar konkrēto cilvēku nonākušas strupceļā, kas agri vai vēlu pārvēršas aizvainojumā.
5. Ja kāds ir perfekts un viss ir perfekti, runā tikai par sevi, zini, ka tas tev atņems enerģiju un ļoti lielā apjomā. Sociālie tīkli lielākoties ir par to. Es nesekoju profiliem, kur cilvēki ir perfekti fotošopēti, ideālās ainās, jo tas ir egregors, kas pārsvarā no tevis ņem, nevis dod.
6. Man ir bijuši tādi brīži, kad vajag pat nedēļu, lai atgūtos no kāda strīda – daba ļoti lieliski palīdz dziedēt, jo daba dod enerģiju, pat tad, ja ārā ir vērta. Tu iedod dabai enerģiju ar to, ka elpo, savukārt daba tev iedod skābekli elpai. Tas nomierina, līdzvaro un atjauno.
7. Tikko kā es pieķeru sevi domai, ka es kaut ko gaidu, tā es zinu, ka te es sāku no sevis dot prom – nevajag gaidīt ne no cilvēka, ne no situācijas, ne no dzīves, ne no apstākļiem, ne no Dieva, ne no kā neko nevajag gaidīt. Tā ir māksla dzīvot te un tagad. Būt šī brīža enerģijā. Gaidīšana ir sastingums, kā gaidot pieturā autobusu, kurš nekad nenāk. Gaidīšana bieži eskalējas kā vilšanās un aizvainojums.

Šie ir tikai daļa no maniem novērojumiem, kā strādā enerģijas apmaiņa. Vislabākais skolotājs ir tava pašsajūta, kad piedzīvo, paskaties un izanalizē. Ejiet ar tiem, ar kuriem ir pareiza enerģijas apmaiņa, ar tiem, kuri gan ņem no jums, gan jums dod. Un tieši tāpat no jūsu puses - dodiet un arī ņemiet, tad būs ļoti aizraujošas attiecības ar ikvienu.:)

Lai viegli būt!

Nav komentāru

Komentēt