IZDZĒSTAIS CIPARIŅŠ
IZDZĒSTAIS CIPARIŅŠ
Reiz dzīvoja kāds cipars vārdā vienpadsmit. Tas sastāvēja no divām daļām – no viens un viens. Mazi bērni, kuri vēl nemācēja rēķināt, vienmēr vienpadsmit sauca viens plus viens ir divi. Viņi mēdza starp viņa vieniniekiem ielikt plus zīmi vai sliktākajā gadījumā mīnuss zīmi, kas viņu pārvērta par apaļu nulli, kas vienpadsmit skaitlim ne vienmēr patika. Vienpadsmit skaitlis dzīvoja visur pa visu pasauli – viņš dzīvoja grāmatās, burtnīcās, cilvēku galvās, dokumentos, papīros, uz ielu nosaukumu plāksnēm, telefona numuros, mīlestības vēstulēs, dziesmās, uz mašīnu numuriem, pastkartēm, uz kūkām, Anglijas apģērba izmēros, uz lineāliem un citur.
Vienpadsmit bija visur un viņš bija ļoti laimīgs par to, ka visi viņu pazina. Bet citā reizē 11 bija nobažījies par to, ka ne tikai viņu nodēvē viens plus viens ir divi, bet arī izslēdz no dzīves, ja kādam svarīgāks skaitlis ir 10 vai 12 vai jebkurš cits, kurš nav 11. Par to viņš patiesībā bija ļoti dusmīgs.
Kādu dienu skaitlis 11 izdomāja izdzēsties no pasaules. Viņam uz vienu dienu bija tāda spēja pazust. Kā tas notika, neprasiet, bet tāda vajadzība un iespēja šim radās. Ar šādu neapdomīgu un ātru lēmumu, skaitlis vienpadsmit nemaz neiedomājās padomāt, kas notiek šajā pasaulē, kad viņš no tās pazūd. Cilvēki vairs nevarēja atrast vajadzīgos māju numurus, nevarēja vairs ātri sarēķināt vēlamos aprēķinus, grāmatām izzuda lappuses, bērniem skolā vairs nebija nevienā piemērā skaitlis 11.
No kalendāriem pazuda novembris. Jo arī tas ir gada 11 mēnesis. Pulkstenim pazuda 11 stunda, diennaktī palika divdesmit trīs stundas. SOS numuram 112 palika tikai divnieks un vairs neviens nevarēja sazvanīt glābšanas dienestu. Cilvēki kavēja lidmašīnas, sajauca stacijas, iekāpa nepareizajos autobusos, nonāca pavisam ne tur, kur tiem vajadzēja nonākt. Skolās pazuda visi bērni, kuri bija 11 gadus veci un tie, kuri mācījās vienpadsmitajā klasē. Nevienā makā vairs nebija tāda naudas summa, kurā bija 11. Pazuda vienpadsmitie zobi un vienpadsmitie jebkas, kas saistījās ar skaitli vienpadsmit. Pasaulē sākās liela jo liela putra un haoss.
Vienpadsmit vispār uz to mirkli skatījās uz daudzām lietām ar diezgan lielu jautrību. Šis smējās un smējās par visiem un visu, jo sajutās ļoti svarīgs, ka viņš var viens pats uztaisīt tādu jezgu pasaulē. Viņš jutās varens. Viņš jutās vērtīgs. Viņš jutās ietekmīgs un visādi citādi slavens, jo visa pasaule runāja tikai par viņu. Visi ziņu kanāli ziņoja vienu un to pašu: "Pasaulē ir iestājies apjukums - skaitlis 11 vairs nav. Kā tas var būt?" - skaļi un izmisīgi runāja ziņu diktors. Kad jau tuvojās vienpadsmitā sekunde, ziņu moderatoram pārtrūka teksts un tas aprāvās pusvārdā. Kāds bērns savā dzimšanas dienā ļoti raudāja, jo viņam pēkšņi vairs nebija 11 gadi. No kūkas kā uz burvju mājienu pazuda skaitlis 11.
Vienpadsmitais viesis ari pazuda tikpat kā cipars no mammas izceptās medus kūkas. Visa pasaule palika ļoti bēdīga. Skaitlis vienpadsmit arī pārstāja smieties. Viņš vairs nejutās tik varens un ietekmīgs kā pirmīt, jo redzēja, kādu postu tas nodarījis. Viņa pazušana no pasaules radīja lielu jucekli, daudz sāpju, daudz notikumu, kuriem ir ļoti slikta un nepatīkama ietekme ne tikai uz kaut ko vienu, bet uz visu pasauli. Skaitlis vienpadsmit arvien skaidrāk sāka redzēt, ka viņa nozīme pasaulē ir ļoti liela un ka viņam nav tiesību izdzēsties no pasaules, jo nespēj saredzēt savu nozīmi visumā. Vai arī gribot kļūt vienīgajam slavenajam. "Visam ir vieta šajā pasaulē", nodomāja skaitlis. - "Ja manis nav, tad nav arī daudz kā cita. Ja nav daudz kā cita, tad nav arī manis. Mani drīkst nodzēst ar dzēšgumiju, jo es tāpat zinu, ka mani uzrakstīs no jauna. Mani drīkst pārdzīvot, jo tāpat kāds cits atkal būs vienpadsmit gadus vecs. Skaitlis desmit noteikti var būt mans draugs, jo arī viņam ir sava vieta, tāpat kā jebkuram citam skaitlim. "Tā skaitlis tik ilgi prātuļoja, kamēr saprata to, ka viņš ir unikāls un neatkārtojams. Tas atgriezās burtnīcās, kladēs, pulksteņos, cilvēku prātos un pasaulē atkal valdīja noteikta kārtība. 11 apsolījās nekad vairs nedzēsties ārā no šīs pasaules