Braukšana ar Kundalini liftu
Vakar es piedalījos ļoti jaudīgā kundalini jogas pasākumā ar Olitu Supi, kur vismaz 3 h mēs vingrojām, elpojām, dziedājām mantras. Tas patiesi bija ļoti gaišs, viegls retrīts, kurā es izbaudīju katru minūti, kurā atrados. Līdz šim stāvoklim man bija jānonāk, jo es iepriekš piedalījos diezgan aktīvos pasākumos, kuros nebiju vēl gatava atslēgt savu domājošo prātu. Jā, tieši prāts ir tas, kas pamatā traucē mums izbaudīt mirkli.
Pirms kādiem 5 gadiem es jogas pasākumā nokļuvu pirmo reizi, kad kāds ārzemju jogas skolotājs pasniedza jogas retrītu 10 nodarbību garumā. Man pie piektās dienas “ aizgāja ciet prātiņš”. Es reāli gribēju ātri piedzerties, lai noņemtu manī pamodināto pilnīgo ārprātu galvā. Prāts pie tā, kas notika ar mani, apgriezās kājām gaisā. To, maunuprāt, sauc par tranformāciju apziņā, ko ar prātu nevar saprast. Man šī tranformācija notika ļoti strauji un kā Olita mani pielaboja, saka, ka parasti šādi strauji transformācijas gadījumi ir reti. Es kārtējo reizi pati no sevis nobijos. Tapēc ir ļoti svarīgi runāt ar pasniedzēju par to, kas ar Tevi notiek, kādi procesi var notikt ar cilvēku.
Nākamajā reizē es caur to pašu kanālu aizgāju pie citas skolotājas, kur nu jau gāju savā retrītā 30 dienas - katru rītu veicot kundalini jogu vismaz 3 h garumā. Kad tuvojās jau kāda 20tā diena, bija rīta meditācija, kur 1 stundu no vietas ir jādzied viena mantra. Manā galvā tas bija apvērsums – kā var cilvēks nosēžot jogas pozā dziedāt stundu no vietas vienu mantru? Tā mantra bija tieši tā, kas it kā aktivizē mentālos sievietes procesus. Un, neticēsiet, man reāli palika slikti - tik slikti, ka 3 dienas es gribēju izvemties, bet nevarēju. Tā bija man ļoti spēcīga zīme, ka kaut kas īsti nav, jo es caur ķermeni vienmēr ļoti jūtīgi saprotu to, kas notiek manā apziņā. Ja tas sāk streikot, es meklēju un roku atbildes uz to, kādas domas, kādi emocionālie stāvokļi līdz ķermeņa saslimšanai ir noveduši. Bet šoreiz tas bija tik straujš kāpiens, ka es nespēju izsekot līdzi nekam.
Es vēl tādā stāvoklī aizbraucu uz nometni, kurā bija gongu meditācijas, pēc kuras es teicu sev - viss, pagaidām pietiek sevī rakāties un tad notika tas, ka pa visiem galiem nāca viss ārā. Divas dienas mans ķermenis un prāts tīrījās ārā no visa liekā. Un tad iestājās miers gan galvā, gan ķermenī. Es pēc šī visa gadu jogai “nepieskāros”, tad pamazām atsāku iet sporta klubā uz klasisko vingrošanu, bez meditācijām, mantrām utt. Jo zinu, ka tas viss ļoti, ļoti maina ķermeni, garu un iekšējos stāvokļus. Es nebiju gatava atkal rakt. Ne vienmēr sevī ir jārok tik dziļi, tomēr es esmu īpašs gadījums sevis rakšanā jau no mazām bērnu dienām.
(Olitas Supes jogas retrīts 2022)
Joga dziļākā izpratnē nav vienkārši mantru padziedāšana vai kopīga pameditēšana, tas ir ļoti dziļš savu negatīvo sīpola mizu tīrīšanas process, ko nevar apstādināt, ja esi kaut ko uzsācis. Ja esi sācis dziedāt mantras, elpot uguns elpas utt, tad zini, ka notiek neredzamais – mainās Tava apziņa un reizēm tas notiek tik strauji, ka ķermenis un gars tam nav gatavi. Ne vienmēr tas notiek kā manā gadījumā. Parasti tas ir retums. Jo es reizēm nemāku lēnām, man visu vajag ātri izdarīt, lai ir rezultāts. Bet tā dzīvē nenotiek, visam ir savs laiks un ātrums. Tāpēc jebko darot, vajag ar mieriņu, nesteigties sasniegt rezultātus ātri. Viss pats no sevis notiks - āgrāk vai vēlāk. Tas ir tāpat, kā strauji uzbraucot milzīgā ātrumā debesīs, aizkrīt ausis. Vai arī nirstot pārāk strauji, cilvēks var zaudēt apziņu. Ne visi tam ir gatavi. Ar jogu ir tas pats. Nevajag sevis transformāciju uzsākt strauji, nepārzonot to, kas var notikt tavā apziņā un ķermenī. Galvenais, manuprāt, ir notrāpīt uz gudra skolotāja, kas tev to visu var izskaidrot un palīdzēt pa solīšiem iet uz priekšu. Joga ir patiesi skaista un vēlreiz skaista.
Sat Nam, mīļie!